06/05/2025
Šī gada 1. maijs Daugavā pie Rumbulas iezīmējās ar traģēdiju, kas dziļi satricināja ne tikai iesaistīto ģimenes, bet visu sabiedrību, kalpojot par skarbu atgādinājumu par ūdens stihijas nepielūdzamību un drošības pasākumu kritisko nozīmi
Diemžēl, neskatoties uz pastāvīgi augstajiem un regulāri publiskotajiem noslīkšanas statistikas datiem, daudzu cilvēku uzvedība liecina par zemu personīgā riska uztveri vai pat tā ignorēšanu. Riskanta rīcība, piemēram, glābšanas vestu nelietošana laivās vai peldēšanās alkohola reibumā, joprojām ir izplatīta. Tas norāda uz būtisku plaisu starp objektīvo bīstamību, ko apliecina skaitļi, un subjektīvo riska novērtējumu. Šķiet, dominē maldīgs pieņēmums "ar mani tas nenotiks".
Statistika ir nepielūdzama. Ik gadu Latvijas ūdenstilpēs dzīvību zaudē aptuveni 100 līdz 130 cilvēki. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka 2022. gadā noslīka 94 cilvēki, bet 2023. gadā šis skaitlis atkal pārsniedza simtu, sasniedzot 111. Arī šī gada sākums nav nesis uzlabojumus – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau ir izcēlis vairākus slīkoņus no ūdens. Šie traģiskie skaitļi nav tikai statistika; aiz katra no tiem stāv cilvēka dzīvība, ģimenes sāpes un neatgriezenisks zaudējums. Kā viens no galvenajiem šīs drūmās ainas cēloņiem tiek minēts sabiedrības izpratnes trūkums par drošu atpūtu uz ūdens.
https://daivings.lv/glabsanas-veste-ir-neatsverams-drosibas-garants-latvijas-udenos/
