10/02/2026
TEV ir jāzina, kas ir “grādu dienas”. Internetā ir daudz informācijas angliski meklējiet “degree days”. Šajā rakstā piedāvāts skaidrojums populārā valodā.
Fizikā 5. klasē mums bija jārēķina uzdevumi par ūdens uzsildīšanu par cik grādiem un cik enerģija tam ir jāpatērē. Tieši šo pašu elementāro uzdevumu katru dienu pilda mūsu ēkas. Grādu dienas ir temperatūras starpība starp āru un telpu. Jā, ēka ir “tvertne” no fizikas uzdevumu grāmatas. Ēkas iekštelpās visas sienas un priekšmeti ir jāuzsilda. Ja šodien vidējā āra temperatūra bija 0 °C un telpā bija 20 °C, tad grādu dienas par šodienu ir 20. Ja nākamajā un visās mēneša dienās bija tādi pat apstākļi, tad grādu dienas par mēnesi būs: 20 x “dienu skaits mēnesī”.
Energodati.lv ir īpaša sadaļa ar grādu dienām. Klients var izvēlēties pilsētu, kuras ārā gaisa temperatūru izmantot aprēķinā un telpas temperatūru. Energodati.lv pērk laika apstākļu reģistru no meteo stacijām. Tādējādi aprēķinām grādu dienas precīzi. Ja klients ļoit vēlas, tas var uzstādīt savu meteo staciju un izmantot tās datus.
Energodati.lv brīvi veidojamais sākuma ekrāns un poga “grādu dienas”
Kāpēc nepietiek ar mēneša ārā vidējo temperatūru? Fizika ir nežēlīga. Ēkas patērē siltumu stingri pēc formulas. Mēneša laikā var būt dienas ar + 10 °C ārā un – 10 °C, vidējā temperatūra var sanākt 0 °C. Tomēr siltums dienās ar -10 °C, būs patērējies vairāk. Respektīvi ja visu mēnesi ārā būtu 0 °C, tad ēkas siltuma patēriņš būtu mazāks, kā mēnesī kurā pusi dienas ir -10 °C un pusi mēneša +10 °C.
Tāpēc ignorējiet ziņu virsrakstus par apkures sezonas vidējo āra temperatūru. Tā ir milzu kļūda tādā veidā vispār kaut ko analizēt. Profesionālim ir jāskatās apkures sezonas grādu dienas vai gada grādu dienas.
Energodati.lv rādām abas vērtības, gan vidējo temperatūru āra par mēnesi, gan grādu dienas.
Piem. 2020. g. decembrī Rīgā ēkās bija jāuzsilda par 598,9 grādiem. Tātad kaut kādā veidā telpas bija jāuzsilda par 598,9 grādiem. Nu varam sākt salīdzināt savu ēkas patēriņu ar citiem līdzīgiem mēnešiem, varam salīdzināt ēkas savā starpā ar citām pilsētām vai valstīm. Varam sākt vaicāt vai vienmēr ēkā vajadzīgi 20 °C, varbūt brīvdienās pietiek ar 18 °C, varam sākt vaicāt tehniskajiem cilvēkiem par AVK ieregulēšanu utt. Garantējam vienu, Energodati.lv klientu nevar tīt ap pirkstu un stāstīt, ka patēriņš pieaudzis dēļ auksta laikā ārā. Mūsu klients operē ar faktiem un pieņem objektīvus lēmumus. Apkures viedais skaitītājs padara šo visu vēl interesantāku.
Izmanto ērto telpas temperatūras mērīšanu ar bezvadu lietu interneta sensoriem. Par tiem info šeit. Viedais skaitītājs + viedais temperatūras mērītājs atļaus izsekot apkures darbībai ļoti detalizēti. Turklāt ļoti lēti, ātri un vienkārši.
Sīkāk par to, kā grādu dienas lieto praksē un Energodati. lv platformā var lasīt bloga ierakstā energodati.lv mājas lapā: https://energodati.lv/2021/03/02/kas-ir-l-100-km-ekam/.
Tālāk situācija kļūst sarežģītāka, jo LR MK noteikumos arī ir minētas grādu dienas. Ir minēta apkures patēriņa normalizēšana. Par šo Energodati.lv klients var būt mierīgs, mēs to visu esam izlasījuši un iešuvuši sistēmā. Pieslēdz savu ēku un baudi rezultātus, Energodati.lv robotiņš matemātiku sarēķinās pats.
https://energodati.lv/2021/10/13/gradu-dienas/
